Mans bērns skolā pēc pārcelšanās uz Latviju. Vecāku pieredzes stāsti

Published: 

Publicēts 2017. gada 17.oktobrī

Ja ir sanācis aizdomāties par to, kā tad tas būtu – pārcelties uz Latviju un laist savu bērnu vai bērnus kādā no Latvijas skolām - tad šis raksts ir sagatavots jums. Laikā, kad pārcelšanās ir sākusies,  ir jāizvērtē, jāizplāno un jānoorganizē tik daudz lietu, ka var rasties sajūta, it kā Jūs censtos izgudrot pirmo telefona aparātu. Mērķis ir skaidrs, vīzija arī ir, taču kā to sasniegt? Esam uzklausījuši un apkopojuši dažādus vecāku pieredzes stāstus, lai jums neveidotos sajūta, ka esat vieni šajā pieredzē, kā arī - lai jums būtu vieglāk sagatavoties.

Citāda pieeja mācību procesam

Kas tad ir tie galvenie aspekti, dēļ kuriem jāvelta lielākas pūles, pielāgojoties jaunajai mācību videi?  Tiem bērniem, kuri pirmos skolas gadus pavadījuši ārvalstīs, atšķirībā no bērniem, kuri dzīvojuši tikai Latvijā, mēdz būt citāda pieeja mācīšanās procesam. Atšķirības sakņojas katras valsts sabiedrībā, vērtībās, kultūrā un ir vērojamas izglītības sistēmā. Aplūkojot dažādās pieejas, kā vienu no raksturīgām iezīmēm Latvijas skolās tiek izcelta sistemātiska mācību vielas atkārtošana. Piemēram, Aira, raksturojot savu bērnu pieredzi, stāsta: “Bērni, sākot iet skolā Latvijā, uzskatīja, ka ir pozitīvi, ka mācību vielu bieži atkārto. Viņiem tas atviegloja mācīšanos.”

Vērtējot atšķirīgās pedagoģiskās pieejas, Signe izteicās, ka “bērniem Latvijas skolās mazāk novērtē viņu individualitāti, nekā, piemēram, Vācijā”. Atsaucoties uz personīgo pieredzi arodskolā Latvijā, Signe komentēja: “Latvijā neliek akcentu uz cilvēka, patērētāja, darba, nodokļu tiesībām, bet iemāca pareizi kalpot uzņēmuma vadītājam“. Arodskolā ir bijis būtiski būt “vienādam”, neizcelties, tostarp ar pārāk labām sekmēm.

Pavisam cita pieredze un skatījums ir Inesei, kuras dēls kādu laiku mācījies Honkongā. Inese uzsvēra, ka Honkongas skolā bijusi izteiktāka prasība mācīties no galvas, taču Latvijā skolā bērnam tiek veidota izpratne par zināšanu nepieciešamību.  

Savukārt Aija, salīdzinot savu bērnu pieredzi skolā Kanādā ar pieredzi Latvijā, atklāja, ka, “skolā bieži tika izmantota “galvā iekalšanas” metode un mazāk bijis jāpielieto kritiskā domāšana”. Otrkārt, Aija minēja, ka atšķīrās izpratne par latviešu valodas prasmju līmeni – Kanādā tas šķitis pietiekami augsts, bet, nonākot Latvijā, sapratuši, ka bērniem latviešu valodas prasmes būs vēl jāuzlabo. Arī citi vecāki apstiprināja to, ka uzsākot skolas gaitas Latvijā, bērniem ir vieglāk sekot līdzi mācību vielai, ja viņu prasmes latviešu valodā ir virs sarunvalodas līmeņa.

Skolām jānodrošina atbalsts latviešu valodas apguvē

“Ja bērnam nav latviešu valodas prasmes, tad ļoti svarīgs ir labs kopdarbs starp skolotāju, bērnu un vecāku,” tā izteicās Aira, stāstot par savu bērnu skolas gaitām Latvijā pēc atbraukšanas no Vācijas. Šī saistība starp labu sadarbību, konsultatīvo atbalstu un bērna adaptēšanos skolā ir novērtēta un atzīta arī Latvijas likumdošanā. Ministru kabineta noteikumos nr. 591, kas stājās spēkā 2015. gada rudenī, ir definēts, kāds atbalsts ir jānodrošina izglītojamajiem, pārejot no izglītības iestādes ārvalstīs uz skolu Latvijā. Atbalsts pamatā attiecas uz skolā organizētām papildus konsultācijām latviešu valodas prasmes pilnveidei, kā arī citu nepieciešamo mācību priekšmetu apguvei, piemēram, Literatūra, Sociālās zinības, Latvijas vēsture u.tml.

Signe – jaunā māmiņa, kura pati kādu laiku dzīvojusi Anglijā, skolojusies Vācijā un vēlāk Latvijā, atzina, ka apzināti izlēmusi savu bērnu audzināt Latvijā, lai agrā mazotnē bērns labi apgūtu latviešu valodu, iepazītu vietējo mācību vidi un vēlāk skolā viņam būtu vieglāk uztvert mācību vielu. Agrā bērnībā ir vieglāk apgūt valodu nekā pusaudža vecumā, ja vien bērnam pusaudža vecumā netiek nozīmēts kāds mentors, kurš palīdz valodu iemācīties.

Ministru kabineta noteiktumos norādītais atbalsts ir būtisks, lai bērniem dažādos vecumos būtu vieglāk iejusties skolas vidē Latvijā. Izvērtējot atšķirības starp Latvijas un Vācijas vidi, Signe uzsvēra, ka Vācijā pedagogi biežāk izvēloties individuālu pieeju katram bērnam, savukārt Latvijā pieeja mēdz būt autoritatīvāka, formālāka. Signes personīgā pieredze liecināja, ka pedagoģisko pieeju atšķirība, pārejot no ārvalstu skolas uz skolu Latvijā, bērnam var radīt adaptēšanās grūtības.

Pozitīva attieksme pret pārmaiņām

Adaptēšanās posmā būtiska loma ir ne vien valodas prasmēm un patriotiskām jūtām, bet arī spējai pieņemt kultūru atšķirības un tam, cik reālistiski priekšstati par Latviju un tās sabiedrību ir izveidojušies, esot prombūtnē. Varētu domāt, ka tām ģimenēm, kuras ilgus gadus bijušas prombūtnē salīdzinoši tuvā kultūrtelpā, piemēram, Vācijā, Krievijā, varētu būt vieglāk adaptēties Latvijā, nekā ģimenēm, kuras ilgus gadus aizvadījušas citā kontinentā. Taču praksē lielāku lomu spēlē pozitīva attieksme pret pārmaiņām.

Trīs bērnu mamma Elaine dzīvoja Brazīlijā, un viņas vienīgā saite ar Latviju bija tā, ka vīra tēvs bija dzimis Latvijā. Elaine ar ģimeni pārcēlās uz Latviju un ar mērķtiecību, neatlaidību ģimene iedzīvojās Latvijā. Sākumā ģimene apmaksāja saviem bērniem privātās apmācības - pamatā, lai apgūtu latviešu valodu un pilnveidotu matemātikā nepieciešamās prasmes. Pūliņi vainagojās ar to, ka bērni vēlāk tika uzņemti ģimnāzijā un guva tik labas sekmes, ka pēc skolas absolvēšanas bez grūtībām iestājās izvēlētajās augstskolās Latvijā un ārvalstīs. Ar jaušamu prieku Elaine sacīja: “Mana vecākā meita labu sekmju dēļ tika budžeta grupā abās augstskolās, kur var apgūt medicīnu, un viņa izvēlējās Rīgas Stradiņa Universitāti.” Elaine joprojām ir pateicīga Rīgas 3. ģimnāzijas vadībai, kuras ziņā bija izlemt, vai uzņemt Elaines bērnus skolā, kā arī atzinīgi novērtēja Izglītības un zinātnes ministrijas ieguldījumu sistēmas izveidē.

Atbilstoši kārtībai, pēc kuras notiek izglītojamo uzņemšana skolās, tieši skolu direktori ir atbildīgi par lēmumiem – uzņemt vai neuzņemt savā skolā bērnu, kura ģimene tikko pārcēlusies uz Latviju. Ir mācību iestādes, kuras uzskata, ka nespēj pilnvērtīgi, kvalitatīvi nodrošināt atbalstu. Tāpēc ne visas skolas Latvijā ir gatavas uzņemties šo atbildību – akceptēt pieteikumus no to bērnu vecākiem, kuri tikko pārcēlušies no ārvalstīm uz Latviju. Līdz ar to vecākiem, kuri tikko pārcēlušies uz Latviju, meklējot skolu saviem bērniem, dažkārt ir jāapbruņojas ar pacietību.

Ir dažādi pieredzes stāsti par cilvēku atsaucību un draudzīgumu attiecībā pret ģimenēm, kuras pārcēlušās uz dzīvi Latvijā, tomēr šiem stāstiem ir arī kaut kas kopīgs. Līdzcilvēki šo pieredzi lielākoties novērtē kā drosmīgu soli un liela daļa arī izrāda apbrīnu. Tā ir pozitīva attieksme, taču dažkārt tā rada atsvešinātību - iespaidu, ka sabiedrība tiek it kā iedalīta “savējos” un “viņējos”. Piemēram, Elaine minēja gadījumus, kad viņas bērniem esot teikts, ka viņi neizskatoties pēc īstiem latviešiem.  Arī Aija, divu bērnu māte, atzina, ka Latvijas skolā viņas bērnus pastāvīgi uztvēra kā ārzemniekus. Te paliek atklāts jautājums, vai tas nav viens no sociālajiem fenomeniem, kas novērojams visur pasaulē?

Tiesa – vairākas no minētajām kritiskajām pieredzēm attiecas uz laika posmu, no kura skolas Latvijā šobrīd daļēji jau ir izaugušas, vide pēdējo 2-3 gadu laikā skolās ir mainījusies. Izglītība Latvijā pāriet uz kompetenču pieejā balstītu mācību satura veidošanu, kas tiešā veidā ietekmē pedagoģisko darbību.  Arī likumdošanā noteiktais atbalsts skolās ir salīdzinoši jauna prakse.

Skolas ar latviešu mācību valodu - vecāku apzināta izvēle

Latviešu valoda ir unikāla, uz pasaules fona salīdzinoši maz izplatīta valoda, un tās pilnīga apgūšana no pašiem pamatiem var izrādīties liels izaicinājums. Latvijā ir vairākas starptautiskās skolas, kas nodrošina bērniem iespēju mācīties angļu valodā. Jāatzīst, ka izvēle – starptautiskā skola – vecākiem bieži saistās ar vērā ņemamiem finansiāliem ieguldījumiem. Katru gadu uz dzīvi Latvijā pārceļas ģimenes, kurās bērni nepārvalda latviešu valodu, un vecāki tik un tā izvēlas bērniem skolas, kur mācības notiek latviešu valodā. Turklāt liela daļa ģimeņu, kurām ir saknes Latvijā, savu dzīvi pēc pārcelšanās uz Latviju apzināti organizē tā, lai viņu atvases gan apgūtu valsts valodu, gan adaptētos latviskā vidē.

Laikā, kad izlemsiet sūtīt savu bērnu vai bērnus skolā Latvijā, vēlam, lai Jūsu ceļš līdz skolas sākumam būtu patīkams un adaptēšanās process noritētu viegli!

Social Sharing