E-Konsultācijas

Izsmeļošākas atbildes par izglītības iespējām Latvijā saņemsi, uzdodot jautājumu e-konsultantam. Atbildi uz jautājumu saņemsi uz savu norādīto e-pastu. Atbilde kopā ar jautājumu var tikt publicēta e-konsultāciju sadaļā.

Pirms uzdot jaunu jautājumu, pārliecinies, vai tevi interesējošā atbilde jau nav šeit publicēta. Jautājumu un atbildes var meklēt pēc interesējošā vārda un/vai atšķirot pēc jautājuma tematiskās grupas.

NIID.LV patur tiesības neatbildēt uz jautājumiem, kas nav tās kompetencē vai tādiem, uz kuriem atbilde jau ir sniegta.

Norādiet grupu, kuras jautājumus skatīt.
Uzdot jaunu jautājumu.
Atrasti 253 ieraksti.

Labdien! Sakiet, lūdzu, kādas ir iespējas apgūt studiju programmu latviešu valodā diasporas pārstāvim, kurš vidējo izglītību ieguvis ārvalstīs? Ir saprotams, ka nepieciešams dokumentu par iegūto izglītību pielīdzināt Latvijā iegūstamajiem dokumentiem. Tomēr vairāk interesē jautājums par uzņemšanas kritērijiem. Ja kā uzņemšanas kritērijs tiek prasīta latviešu valodas un literatūras atzīme (ņemot vērā to, ka CE nav kārtots), kādas ir iespējas to apliecināt, ievērojot to, ka vidējā izglītībā tas kā atsevišķs mācību priekšmets nav bijis? Vai ir nepieciešams augstskolā nokārtot CE latviešu valodā? Vai praksē pielietota alternatīva ir arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana, un vai tajā iegūtie rezultāti tiek pielīdzināti CE rezultātiem/ gada vērtējumam mācību priekšmetā? Interesē studiju uzsākšana bakalaura studiju programmā. Paldies!

Publicēts: 15-03-2019

Labdien!

Augstskolu likuma 46. pants paredz, ka, stājoties pamatstudiju programmās, kā pamats uzņemšanas prasībām ir centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti. studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz CE rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām. Augstskola, saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi, var noteikt kārtību, kādā šajās studiju programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas CE.

Uzņemšanu studiju programmās regulē katras augstskolas uzņemšanas noteikumi. Vēršam uzmanību, ka katrai augstskolai var atšķirties uzņemšanas nosacījumi personām, kuras vidējo izglītību ieguvušas ārvalstīs. Piemēram, lai iestātos Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmās, ir nepieciešams CE vērtējums svešvalodā un latviešu valodā (dažās programmās ir noteiktas papildu prasības/ iestājpārbaudījumi), taču CE vērtējumu latviešu valodā var aizstāt ar 1) Valsts izglītības satura centra (VISC) izsniegtu valsts valodas prasmes apliecību, kas apliecina zināšanas vismaz vidējā līmeņa 1. pakāpē (B1), vai 2) LU organizētajā valodas prasmes pārbaudē iegūto vērtējumu, kuram jābūt vismaz 4 (gandrīz viduvēji) 10 ballu skalā. Vairāk par to, kā uzsākt studijas LU, ja vidējā izglītība iegūta ārvalstīs, kādi dokumenti nepieciešami utt., lasiet LU mājaslapā: https://www.lu.lv/gribustudet/uznemsanas-kartiba/pamatstudijas/videja-izglitiba-arvalstis/ .

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Uzņemšanas noteikumos teikts, ka reflektantiem, kuriem vidējās izglītības dokumentā nav nepieciešamā vērtējuma latviešu valodā, to var aizstāt ar RSU sagatavoto latviešu valodas pārbaudījuma vērtējumu vai valsts valodas prasmes pārbaudē iegūto līmeni (jāiesniedz apliecinoša dokumenta kopija).

Daugavpils Universitātes (DU) Uzņemšanas noteikumi paredz, ka, ja personai vidējās izglītības dokumentā nav uzņemšanā nepieciešamā vērtējuma latviešu valodā / latviešu valodā un literatūrā, to var aizstāt ar VISC izsniegtu valsts valodas prasmes apliecību. Savukārt, stājoties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA), personas, kas vidējo izglītību ieguvušas ārvalstīs, piesakās uz CE latviešu valodā VISC mājaslapā publicētās LR augstskolās – t.i., lai iestātos, obligāti nepieciešams nokārtot CE latviešu valodā.

Ar katras pamatstudiju programmas uzņemšanas nosacījumiem Jūs varat iepazīties augstākās izglītības iestāžu uzņemšanas noteikumos, kā arī NIID.lv programmu aprakstos. Visas pamatstudiju programmas (saraksts) atradīsiet šeit: http://www.niid.lv/niid_search?qy=&level_1=7. Lapas kreisajā pusē varat atlasīt programmas pēc veida, tematiskās jomas, norises vietas, iegūstamās kvalifikācijas u.c. kritērijiem.

Par CE kārtošanu pēc vidējās izglītības ieguves

Personām, kuras jau ieguvušas vidējo izglītību un saņēmušas attiecīgu izglītības dokumentu (t.sk. ārvalstīs), bet iepriekšējos gados nav kārtojušas CE vai vēlas uzlabot to rezultātus, katru gadu ir iespēja pieteikties CE kārtošanai četrās augstskolās.

CE norise augstskolās tiek organizēta vienlaicīgi ar eksāmenu norisi skolās, un tam jāpiesakās ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms attiecīgā eksāmena norises dienas. Šajā mācību gadā diemžēl CE vairs nevar nokārtot. Detalizētu informāciju par pieteikšanās termiņiem un kārtību, maksas apmēru u.c. skatiet NIID.lv sagatavotajā rakstā (informācija katru gadu tiek atjaunota): http://www.niid.lv/CE_augst.

Lai pieteiktos studijām Latvijā, kā arī CE kārtošanai augstskolās ar ārvalstīs iegūtu vidējās izglītības dokumentu, vispirms ir jāgriežas Akadēmiskās informācijas centrā (AIC), kur jāveic iegūtā izglītības dokumenta atzīšanas procedūra. AIC izsniedz izziņu, kas apliecina, ka personai ir tiesības stāties Latvijas augstskolā vai kārtot CE. Jāņem vērā, ka dokumentu izskatīšanas maksimālais termiņš ir 4 mēneši.

Papildu informācija

Labdien! Kurās augstskolās var iegūt 1. un 2.līmeņa profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā?

Publicēts: 15-03-2019

Labdien!

  1. 1.līmeņa profesionālās studiju programmas darba aizsardzībā īsteno Latvijas Universitāte - Rīgā un Alūksnes filiālē. Jāstudē 2,3 gadi. Programmu beidzot, iegūst 4. līmeņa kvalifikāciju “Darba aizsardzības speciālists”. Programmu saraksts:  https://bit.ly/2F5I0Pq
  2. Profesionālā bakalaura studiju programmu darba aizsardzībā  īsteno Rīgas Tehniskā universitāte. Jāstudē 4 gadi. Programmu beidzot, iegūst profesionālā bakalaura grādu darba aizsardzībā un 5. līmeņa kvalifikāciju “Darba aizsardzības vecākais speciālists”: https://bit.ly/2Jehk4f.
  3. Profesionālā maģistra studiju programmas darba aizsardzībā īsteno Daugavpils Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Latvijas Universitāte. Jāstudē 2-2,5 gadi. Programmu beidzot, iegūst profesionālā maģistra grādu darba aizsardzībā un 5. līmeņa kvalifikāciju “Darba aizsardzības vecākais speciālists”: https://bit.ly/2UKx2VS.

Papildu informācija

Par darba aizsardzības speciālista profesiju papildus varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule” (apraksts, intervija, attēlu galerija, izglītības iespējas): http://www.profesijupasaule.lv/darba-aizsardzibas-specialists.

Labdien! Esmu pabeigusi Baltijas Starptautiskās akadēmijas profesionālā maģistra studiju programmu "Sociālais darbs". Iepriekšējā izglītība iegūta Daugavpils Universitātes akadēmiskā bakalaura studiju programmā "Socioloģijā". Vai ar šādu izglītību es atbilstu sociālā aprūpētāja vai sociālā rehabilitētāja amata pienākumu pildīšanai? Paldies!

Publicēts: 13-03-2019

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā konsultējāmies ar Sociālo darbinieku biedrības pārstāvi Unu Lapskalnu. Speciāliste informēja, ka saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu sociālā darba speciālisti ir sociālie darbinieki, sociālie rehabilitētāji, sociālās palīdzības organizatori un sociālie aprūpētāji. 

Likums nosaka, ka sociālā darbinieka profesionālos pienākumus var veikt personas, kuras ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko vai akadēmisko izglītību sociālā darba jomā. Tiesības sniegt sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir personām, kas ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību attiecīgi sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas vai sociālās palīdzības sniegšanas jomā.

Likumā arī noteikts, ka sociālā darba speciālists ir persona, kurai ir šajā likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā darbinieka, karitatīvā sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētāja vai sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus.

Tādējādi Jūs varat pretendēt uz sociālā aprūpētāja vai sociālā rehabilitētāja amatiem, taču Jūsu iegūtās izglītības atbilstību konkrētajam amatam novērtēs darba devējs.

Labdien! Kas ir nepieciešams, lai varētu veikt mācību iestādes akreditēšanu?

Publicēts: 13-03-2019

Labdien!

Kārtību, kādā akreditē izglītības iestādes, eksaminācijas centrus un citas Izglītības likumā noteiktās institūcijas, vispārējās un profesionālās izglītības programmas nosaka Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi Nr. 831 “Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju, vispārējās un profesionālās izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība”.

Akreditācija ir process, kura ietvaros vērtē izglītības iestādes un/vai izglītības programmas īstenošanas kvalitāti. Izglītības iestādes un izglītības programmas akreditācija dod tiesības izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi.

Izglītības programmas akreditācija jāveic divu gadu laikā no licencētas izglītības programmas īstenošanas uzsākšanas.

Izglītības iestāžu akreditācijas termiņš ir seši gadi (Izglītības likuma 27. pants), savukārt izglītības programmu akreditācijas termiņš var būt divi gadi vai seši gadi.

Izglītības iestādes reģistrācija

Lai varētu veikt izglītības programmu un / vai iestādes akreditāciju, tai jābūt reģistrētai Izglītības iestāžu reģistrā, savukārt programmām jābūt licencētām.

Izglītības iestādes reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 397 “Izglītības iestāžu un citu Izglītības likumā noteikto institūciju reģistrācijas kārtība”.

Izglītības iestāžu reģistrāciju LR veic Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Iestādes mājaslapā var atrast detalizētu aprakstu, kāda ir reģistrācijas kārtība, kādi dokumenti jāiesniedz, kādas likumdošanas normas jāievēro u.c.

Konsultācijas un papildu informāciju par reģistrāciju varat saņemt, sazinoties ar IKVD speciālistiem pa tālruni 67367202.

Izglītības programmu licencēšana

Izglītības iestāde, kura īsteno noteiktu izglītības programmu, ir tiesīga uzņemt izglītojamos tikai pēc attiecīgas licences saņemšanas izglītības programmas īstenošanai, izņemot interešu izglītības programmas un pieaugušo neformālās izglītības programmas. Tādējādi, ja vēlaties īstenot tikai neformālās programmas reģistrētā izglītības iestādē, Jums tās nav jālicencē un jāakreditē. Obligāti ir jālicencē

formālās izglītības programmas, piemēram, profesionālās tālākizglītības vai profesionālās pilnveides programmas, lai varētu izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus.

Pieteikšanās akreditācijai

Lai pieteiktos akreditācijai, izglītības iestāde vai eksaminācijas centrs iesniedz IKVD Akreditācijas iesniegumu, kas saskaņots ar iestādes dibinātāju. Akreditācijas iesniegumā aizpilda visas attiecināmās sadaļas, tai skaitā obligāti norāda akreditācijai pieteiktās izglītības programmas īstenošanas vietas adresi. Ja programmu plānots īstenot vairākās vietās, tad jānorāda arī tās. Akreditācijas iesniegumam jābūt saskaņotam ar izglītības iestādes dibinātāju.

Tāpat iestādes vai tās dibinātāja tīmekļa vietnē jābūt publicētam iestādes pašnovērtējuma ziņojumam. Pašnovērtējuma ziņojums jāaktualizē katru gadu līdz 1. septembrim. Pašnovērtējuma ziņojums dibinātājam jāsaskaņo pirms akreditācijas ekspertu komisijas darba sākuma izglītības iestādē vai eksaminācijas centrā. Iestādi akreditācijai var pieteikt arī iestādes dibinātājs.

Ja Jums rodas papildu jautājumi par akreditācijas procesu, iesakām Jums sazināties ar IKVD Kvalitātes novērtēšanas departamenta speciālistiem, kontaktinformācija šajā saitē: https://ikvd.gov.lv/kontakti/#toggle-id-4.

Labdien! Vai pēc 9. klases var mācīties par fizioterapeitu?

Publicēts: 14-02-2019

Labdien!

Fizioterapeita profesiju var apgūt augstākās izglītības - profesionālā bakalaura programmās, kurās var iestāties tikai personas ar pabeigtu vidējo izglītību.

Līdz ar to pēc 9. klases par fizioterapeitu mācīties nevar. Taču paralēli mācībām vidusskolā jauniešiem ir iespēja Rīgas Stradiņa universitātē apmeklēt Jauno mediķu akadēmiju, lai saprastu, vai medicīna (tostarp fizioterapija) ir viņu dzīves aicinājums.

Labdien! Mans dēls pameta skolu devītajā klasē Latvijā un pabeidza mācīties Anglijā, kur ieguva GCSE (General Certificate of Secondary Education) izglītību. Šogad dēls pabeigs koledžu ar ICT(Information Technology) Extended Diploma. Atgriežoties Latvijā, kādas būtu studēšanas iespējas? Vai šo izglītību var pielīdzināt Latvijas izglītības sistēmai?

Publicēts: 11-02-2019

Labdien!

Dažādu valstu kvalifikāciju sistēmu salīdzinājumu iespējams veikt EKI/Ploteus Izglītības iespēju un kvalifikāciju portālā “Learning Opportunities and Qualifications in Europe”. Saitē redzams Latvijas un Anglijas/Ziemeļīrijas kvalifikāciju salīdzinājums: https://ec.europa.eu/ploteus/en/compare?field_location_selection_tid%5B%5D=454&field_location_selection_tid%5B%5D=471.

Ārvalstīs iepriekš iegūto izglītību Latvijas izglītības sistēmai pielīdzina Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), vairāk informācijas par izglītības dokumentu atzīšanu varat skatīt AIC mājaslapā: http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana/arvalstis-iegutu-izglitibas-dokumentu-akademiska-atzisana-latvija. Viena mēneša laikā AIC veic izglītības dokumentu ekspertīzi un sagatavo izziņu. Lēmumu par izglītības turpināšanu augstākās izglītības pakāpē, pamatojoties uz AIC izsniegto izziņu, pieņem augstskola. Ja rodas jautājumi, iesakām sazināties ar AIC speciālistiem (t. 67225155,  aic@aic.lv).

Labdien! Kāda vērtība ir Latvijas Amatniecības Kameras meistara diplomiem? Mājaslapā izlasīju, ka tur var kārtot eksāmenu ar formālo un neformālo izglītību un iegūt pietuvinātā amata diplomu. Vai tie ir pielīdzināmi profesionālas kvalifikācijas diplomiem?

Publicēts: 06-02-2019

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā konsultējāmies ar Latvijas Amatniecības kameras (LAK) speciālisti Diānu Karašu, kura skaidroja, ka Latvijā pastāv divas paralēlas profesionālās (amatu) izglītības iegūšanas sistēmas – profesionālā izglītība (tiek īstenota valsts, pašvaldību un privātajās profesionālās izglītības iestādēs) un LAK organizētā amatizglītība. LAK jau daudzus gadus aktīvi strādā, lai amatniecības izglītība un kvalifikācijas tiktu oficiāli pielīdzinātas profesionālajā izglītībā iegūstamajām kvalifikācijām. Jau šobrīd amatnieku kvalifikācijas līmeņi atbilstoši LAK rekomendācijām par līmeņu pielīdzināšanu profesionālās kvalifikācijas līmeņiem ir iekļauti arī nozaru profesiju kartēs. Piemēram, Skaistumkopšanas nozares struktūrā iekļauto profesiju kartē ir redzams, kuri profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilst amatu zeļļa, meistara, akadēmiski izglītota meistara līmenim.

Latvijas Republikas likums “Par amatniecību” (02.02.1993) un Ministru kabineta noteikumi Nr.762 (14.07.2009.) “Par amatiem, kuros profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību” nosaka to profesionālo darbību sarakstu, kas uzskatāmas par amatniecību (sk. pielikumu). Attiecīgajām profesionālajām organizācijām ir dotas tiesības piešķirt amatnieku kvalifikācijas pretendentiem, kas ieguvuši katram amatam atbilstošo izglītību un izturējuši pārbaudījumus. Likums “Par amatniecību” nosaka 4 profesionālās kvalifikācijas līmeņus: amata zellis, amatnieks, amata meistars, akadēmiski izglītots amata meistars.

Kvalifikācijas “amata zellis” un “amata meistars” LAK piešķir kandidātiem pēc izglītības programmas apguves un profesionālās kvalifikācijas pārbaudes. Par amata meistaru kļūst persona, kas izturējusi amata meistara pārbaudi amatapmācības un pārbaudes programmā paredzētajā apjomā un saņēmusi amata meistara diplomu. Amata meistars, kas ieguvis atbilstošu augstāko izglītību, uzskatāms par akadēmiski izglītotu amata meistaru.

D.Karaša informēja, ka amatnieku diplomi ir līdzvērtīgi profesionālajā izglītībā iegūtajiem dokumentiem un tiek atzīti gan Latvijas, gan ārvalstu darba tirgū. Ļoti bieži uz amatnieka diplomu pretendē personas, kuras jau ir apguvušas kādu profesionālās izglītības programmu, taču par amatnieku var kļūt arī ar pašizglītības vai darba vidē apgūtām prasmēm.

Ja Jums rodas papildu jautājumi vai vēlaties precizēt informāciju, iesakām Jums sazināties ar D.Karašu pa tālruni 67213007 vai e-pastu diana@lak.lv.

Labdien! Vai iestājoties augstskolā, mācību iestāde pirms līguma noslēgšanas ar studentu ir tiesīga pieprasīt studiju maksu?

Publicēts: 05-02-2019

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā konsultējāmies ar Latvijas Universitātes (LU) Uzņemšanas komisijas vadītāju Lailu Jansoni, kura norādīja, ka studiju līgums un studiju līguma pielikums ir dokumenti, uz kuriem pamatojas studenta studiju maksas maksājums. Studiju līgumā un tā pielikumā ir norādīts studiju maksas apmērs, maksāšanas grafiks un rekvizīti studiju maksas pārskaitīšanai. Līdz ar to studentam ir jāsamaksā par studijām pēc studiju līguma noslēgšanas.

Studiju maksas maksāšanas kārtību nosaka augstskolas izstrādāti iekšējie dokumenti. Piemēram, Rīgas Stradiņa Universitātē (RSU) ir izstrādāti “RSU Studiju iekšējās kārtības noteikumi”, kuru 6. punktā noteikts: “Pēc studiju līguma noslēgšanas reflektants iemaksā studiju maksu (..)”. Līdzīgi arī citās augstskolās ir jābūt izstrādātam dokumentam, kurā atrunāta maksāšanas kārtība.

Līdz ar to iesakām Jums griezties Jūs interesējošajā augstskolā, lai noskaidrotu, kāda ir studiju maksas maksāšanas kārtība.

Labdien! Kur var iestāties, ja ir atbrīvojums gan no 9 klases, gan 12 klases eksāmeniem?

Publicēts: 05-02-2019

Labdien!

No Jūsu jautājumā norādītās informācijas saprotams, ka esat pabeigusi vidusskolu, ieguvusi atestātu par vidējo izglītību, bet neesat kārtojusi centralizētos eksāmenus (CE), jo saņemts atbrīvojums. Stājoties augstākās vai profesionālās izglītības programmās, ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina iegūtu vidējo izglītību. Pamatizglītības dokumentus (t.sk. atbrīvojumu no 9. klases valsts pārbaudījumiem) uzrādīt nav nepieciešams.

Par iestāšanos augstskolās un koledžās, ja nav kārtoti CE

Augstskolu likuma 46. panta 3. daļa nosaka, ka pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām. Taču augstskola var noteikt kārtību, kādā studiju programmās tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenos. Piemēram, augstskolas var noteikt, ka CE vērtējumu var aizstāt ar gada vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā.

Uzņemšanas prasības augstskolās, t.sk. kārtību, kādā tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas CE, nosaka Senāta apstiprinātie Uzņemšanas noteikumi. Liela daļa augstskolu savos Uzņemšanas noteikumos ir atrunājušas, ka uzņem arī bez CE, ja ir bijis oficiāls atbrīvojums un to var pierādīt ar dokumentiem. Šādos gadījumos CE vietā tiek ņemta vērā gada atzīme atbilstošajā priekšmetā. Savukārt citās augstskolās vai koledžās ir stingri noteikts, ka nepieciešams uzrādīt konkrētu CE sertifikātu. Šādos gadījumos CE reflektantam tomēr nākas nokārtot. Precīza informācija jāmeklē augstskolu mājaslapās vai jānoskaidro, sazinoties ar uzņemšanas komisijas speciālistiem.

Zināšanai informējam, ka CE var kārtot arī pēc tam, kad iegūts atestāts par vidējās izglītības ieguvi. Šādu iespēju piedāvā augstskolas, ar kurām Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir noslēdzis sadarbības līgumu par eksāmenu organizēšanu: http://www.niid.lv/CE_augst.

Par iestāšanos profesionālās izglītības programmās pēc vidusskolas

Stājoties profesionālās izglītības programmās pēc vidusskolas, jāuzrāda dokuments, kas apliecina iegūtu vidējo izglītību. Konkursā parasti ņem vērā vidējos vērtējumus noteiktos mācību priekšmetos. CE sertifikāti nav obligāti jāuzrāda. Par konkrētām uzņemšanas prasībām Jums jāinteresējas izvēlētajā profesionālās izglītības iestādē.

Labdien! Vēlētos uzzināt, vai ar nepabeigtu medicīnisko izglītību (studiju programma "Ārstniecība", kvalifikācija "ārsta palīgs"), pabeigti ir 2,5 kursi, var iestāties kādā programmā skaistumkopšanas jomā, piemēram, lai apgūtu procedūras, SPA, kosmetoloģiju u.c. Paldies!

Publicēts: 05-02-2019

Labdien!

Ja neesat pabeigusi augstākās izglītības programmu, Jūsu iegūtās izglītības statuss ir vidējā izglītība, līdz ar to Jūs varat iestāties programmās, kurās uzņem ar vidējo izglītību. Tās var būt gan vidējās profesionālās, gan arodizglītības, gan tālākizglītības, gan augstākās izglītības (pamatstudiju) programmas, gan profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmas (kursi).

Taču Jūsu apgūtie studiju kursi un iegūtās zināšanas medicīnas jomā var dot priekšrocības turpmākajās studijās un profesionālajā karjerā skaistumkopšanas nozarē. Piemēram, ja Jūs vēlaties studēt 1. līmeņa augstākās izglītības programmā par skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā, tad pastāv iespēja pārskaitīt iepriekšējās studijās iegūtos kredītpunktus (ar nosacījumu, ja abās programmās ir sakritīgi priekšmeti: medicīnā, anatomijā, fizioloģijā u.c.) un vai nu a) uzsākt studijas vēlākos posmos, vai b) studēt pēc individuāli sastādīta plāna. Par konkrētām iespējām Jums jāinteresējas izvēlētajā augstskolā vai koledžā.

Skaistumkopšanas nozarē tiek īstenotas gan formālās, gan neformālās izglītības programmas. Saskaņā ar Izglītības likumā noteikto formālās izglītības programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, savukārt par neformālās izglītības apguvi saņem izglītības iestādes izsniegtu apliecību, sertifikātu vai citu dokumentu.

Ja konkrētā profesija nav iekļauta Latvijas Republikas reglamentēto profesiju sarakstā (profesijas, kurās izglītības un kvalifikācijas prasības noteiktas likumdošanā), tad darba devējs pats var noteikt izglītības prasības personai, kura pretendē uz amata vakanci. Skaistumkopšanas nozarē reglamentētās profesijas ir divas: kosmētiķis (3.profesionālās kvalifikācijas līmenis (PKL)) un skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā (4.PKL). Lai strādātu šajās profesijās, ir obligāti jāpabeidz valsts akreditēta izglītības programma, jāreģistrējas Ārstniecības personu reģistrā un jāsertificējas. Tādējādi ar neformālajā izglītībā iegūtām zināšanām un izglītības dokumentu šajās profesijās strādāt nedrīkst. Pārējās skaistumkopšanas jomas profesijās lēmumu par izglītības / kvalifikācijas prasībām pieņem darba devējs. Jāņem vērā, ka darba devēji pārsvarā dos priekšroku speciālistiem, kuri ieguvuši attiecīgu kvalifikāciju valsts akreditētā programmā. Savukārt, mācoties neformālajās izglītības programmās, var specializēties kādā apakšnozarē, apgūt jaunākās tendences, tehnoloģijas, metodes vai atsevišķus moduļus utt.

Par izglītības iespējām skaistumkopšanas nozarē

Profesionālā izglītība pēc pamatizglītības:

Profesionālās kvalifikācijas ieguve:

Augstākā izglītība

Profesionālā pilnveide un kursi

  • Profesionālās pilnveides izglītība – neiegūst kvalifikāciju, jāmācās 160 stundas vai vairāk, akreditētā programmā iegūst profesionālās pilnveides izglītības apliecību.
  • Neformālā izglītība - kursi - neiegūst kvalifikāciju, stundu skaits nav noteikts, iegūst izglītības iestādes izsniegtu apliecību vai sertifikātu.

NIID.lv sarakstiem ir informatīvs raksturs, tādēļ iesakām Jums sazināties ar izvēlēto izglītības iestādi, lai noskaidrotu, vai programma joprojām tiek īstenota, kāds ir maksas apjoms u.c. Profesionālajās izglītības programmās ir svarīgi arī noskaidrot, vai izglītības iestāde/ programma ir akreditēta.

Papildu iespējas

Ja personai jau ir zināšanas un/vai pieredze nozarē, tad visātrākais ceļš, kā iegūt valsts atzītu profesionālās kvalifikācijas apliecību, t.sk. friziera, friziera-stilista, manikīra un pedikīra speciālista, SPA speciālista u.c. profesijās ir ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču novērtēšana, nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu: http://www.niid.lv/kval_novertesana

Papildu informācija

Par vairākām skaistumkopšanas nozares profesijām papildus varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule” (apraksts, intervija, attēlu galerija, izglītības iespējas): http://www.profesijupasaule.lv/skaistumkopsanas-un-fitnesa-centrs.​

Uzdot jaunu jautājumu.