Izglītības sistēma Latvijā

Aktualizēts 2023. gada 1. septembrī
1. Vispārīgais raksturojums
Tiesības uz izglītību

Latvijas Republikā ikvienam ir tiesības iegūt kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.

Patvēruma meklētāja nepilngadīgam bērnam un nepilngadīgam patvēruma meklētājam ir tiesības uz pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī tiesības pēc pilngadības sasniegšanas turpināt iesākto izglītību.

Nepilngadīgam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, kuram nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, ir tiesības iegūt pamatizglītību laika posmā, kas noteikts brīvprātīgai izceļošanai, vai laika posmā, uz kādu izraidīšana atlikta, kā arī viņa aizturēšanas laikā.

Tiesības studēt augstskolā ir katram Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim, kā arī ārzemniekam. Lai studētu augstskolā, nepieciešama dokumentāri apliecināta un Latvijā atzīta studiju programmas prasībām atbilstoša iepriekšējā izglītība. Tiesības studēt augstskolā ir vienādas Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices Konfederācijas pilsonim un Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja. Ārzemnieki, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var apgūt daļu studiju programmas Latvijas augstskolās saskaņā ar starptautiskajiem (starpaugstskolu) apmaiņas līgumiem vai starptautiskās augstskolu sadarbības programmu ietvaros atbilstoši uzņemšanas noteikumiem.

Izglītības ieguves valoda

Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Arī privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā.

Citā valodā izglītību var iegūt izglītības iestādēs, kuras īsteno programmas saskaņā ar Latvijas Republikas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem, kā arī izglītības iestādēs, kurās vispārējās izglītības programmu mācību priekšmetus pilnībā vai daļēji īsteno svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi.

Ikviens, kurš apgūst pamatizglītību vai vidējo izglītību, kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

Augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā. Citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās drīkst īstenot ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma. Gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darbi, tiek kārtoti latviešu valodā.

Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par 6 mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus.

Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās notiek valsts valodā, ja to finansē no valsts vai pašvaldību budžeta.

Maksa par izglītības ieguvi

Maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību izglītības iestādē, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādē sedz no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem vai valsts augstskolu budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Privātā izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

Augstākās izglītības programmās valsts sedz maksu par izglītības ieguvi noteiktam studiju vietu skaitam saskaņā ar valsts pasūtījumu attiecīgajā mācību gadā, attiecīgie studenti var saņemt valsts stipendiju. Pārējām studiju vietām katra augstākās izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

Studijām augstākās izglītības programmās jebkurš studējošais var saņemt valsts kredītu. Ārvalstnieks vai bezvalstnieks maksā par izglītības ieguvi saskaņā ar noslēgto līgumu ar attiecīgo izglītības iestādi.

Ikvienam neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas maksa par pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas pilsonim un Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam.

2. Pirmskolas izglītība (ISCED līmenis 0)

Pirmsskolas izglītības programmu bērni apgūst no 1,5 līdz 7 gadu vecumam. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības pirmsskolas izglītības programmas apguvi var pagarināt vai saīsināt par vienu gadu saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu. Pirmskolas izglītības pamatmērķis ir sekmēt bērna vispārējo attīstību un gatavību uzsākt sākumskolas posmu pamatizglītībā. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguves uzsākšanai ir obligāta. Pirmsskolas izglītības programmas īsteno pirmsskolas izglītības iestādēs vai pirmsskolas izglītības grupās citās izglītības iestādēs, kā arī ģimenē, saņemot metodisku palīdzību izglītības iestādē, kura īsteno licencētu pirmsskolas izglītības programmu, vai pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā.  Speciālās pirmsskolas izglītības iestādēs un grupās bērnus uzņem ar pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, kurā norādīta bērnam ieteicamā speciālās pirmsskolas izglītības programma.

3. Pamatizglītība (ISCED līmenis 1 un 2)

Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā bērnam aprit 7 gadi, īpašos gadījumos  - 1 gadu agrāk vai vēlāk. Pamatizglītības ieguve vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir obligāta. Pamatizglītības programmas tiek īstenotas 9 gadu laikā. Tās var īstenot 2 posmos. Pamatizglītības 1. posma (sākumizglītības) programmu īsteno no 1. klases līdz 6. klasei, un pamatizglītības 2. posma izglītības programmu - no 7. klases līdz 9. klasei.

 Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts, kas ietver arī sākumskolu.

Pamatizglītības pakāpē tiek īstenotas arī profesionālās pamatizglītības programmas.

Pamatizglītības mērķis ir vispusīgi attīstīts un lietpratīgs skolēns, kurš ir ieinteresēts savā intelektuālajā, sociāli emocionālajā un fiziskajā attīstībā, dzīvo veselīgi un droši, mācās ar prieku un interesi, sociāli atbildīgi līdzdarbojas sabiedrības norisēs un uzņemas iniciatīvu, ir Latvijas patriots.

Izglītības iestāžu nosaukumi

Pilnu pamtizglītības programmu īsteno izglītības iestāde, kuras nosaukums ir pamatskola. Pirmo sešu (vai dažos gadījumos četru) klašu jeb pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas var īstenot sākumskola. Arī vidusskolas var īstenot pilnu pamatizglītības programmu. Tāpat pamatizglītību var īstenot arī valsts ģimnāzijas, mākslas izglītības kompetences centri, tehnikumi un profesionālās vidusskolas. Pamatizglītības programmas var apgūt arī speciālās izglītības iestādēs. Pamatizglītības programmas var īstenot klātienes, neklātienes vai tālmācības formā.

Pamatizglītības 1. posma (1.—6. klasē) izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu, izņemot speciālo pamatizglītību, vienu mācību gadu drīkst apgūt arī ģimenē.

Izglītības rezultātu vērtēšana un izglītību apliecinošie dokumenti

No 1. līdz 3.klasei skolēnu snieguma summatīvais vērtējums tiek izteikts apguves līmeņos. Sākot ar 4.klasi, skolēnu apgūtās zināšanas un prasmes visos mācību priekšmetos tiek vērtētas 10 ballu skalā. Pamatskolu beidzot, skolēni kārto šādus valsts pārbaudes darbus: centralizētos eksāmenus latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā (angļu, vācu vai franču), un starpdisciplināru valsts pārbaudes darbu, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs. Vērtējums centralizētajos eksāmenos tiek izteikts procentos. Izglītojamie, kas ieguvuši sekmīgu vērtējumu visos pamatizglītības programmas mācību priekšmetos gadā un valsts pārbaudes darbos, saņem apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts. Šie pamatizglītību apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību jebkurās vidējās pakāpes izglītības programmās. Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no priekšmetiem vai tas ir nepietiekams divos vai vairāk mācību priekšmetos gadā, vai nav saņēmis pietiekamu procentu skaitu kādā no valsts pārbaudījumiem, viņam tiek izsniegta liecība. Liecība dod tiesības mācīties atkārtoti 9.klasē.

4. Vidējā izglītība (ISCED līmenis 3)

Vidējās izglītības pakāpē ir divu veidu programmas: vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmas. Vispārējās vidējās izglītības programmas ir akadēmiski orientētas, to pamatuzdevums ir sagatavot tālākām studijām, bet profesionālās vidējās izglītības programmas ir vairāk orientētas uz profesionālās kvalifikācijas ieguvi, t.i., sagatavošanai darba tirgum. Vidējās izglītības pakāpē tiek īstenotas arī arodizglītības programmas, kas neietver pilnu vidējās izglītības ieguvi. Uzņemot izglītojamos vidējās pakāpes izglītības programmās, izglītības iestādes ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši pamatizglītības standartam, izņemot mācību priekšmetus, kuros izglītojamie saņēmuši pamatizglītības sertifikātus.

VISPĀRĒJĀS VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS

Mācības vispārējās vidējās izglītības programmās ilgst 3 gadus. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligāto saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, kurā noteikts, ka sasniedzamie rezultāti ir kompleksi – tie ietver zināšanas, izpratni un prasmes  mācību jomās, caurviju prasmes, vērtības un tikumus. Vispārējās vidējās izglītības programmās apgūstamās mācību jomas ir šādas: valodu mācību joma, sociālā un pilsoniskā mācību joma, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma, dabaszinātņu mācību joma, matemātikas mācību joma, tehnoloģiju mācību joma un veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību joma. Plānotie sasniedzamie rezultāti mācību jomās veidoti trīs mācību satura apguves līmeņos: vispārīgajā, optimālajā un augstākajā līmenī.

Vidusskolas posmā skolēni mācību saturu apgūst saskaņā ar jomās plānotajiem rezultātiem kursu veidā:

  • pamatkurss sniedz zināšanas, izpratni un prasmes vispārīgajā vai optimālajā mācību satura apguves līmenī
  • padziļinātais kurss sniedz zināšanas, izpratni un prasmes augstākajā mācību satura apguves līmenī;
  • specializētais kurss sniedz specifiskas zināšanas, izpratni un prasmes jebkurā mācību satura apguves līmenī.
Izglītības iestāžu nosaukumi

Vispārizglītojošās izglītības programmas īsteno vidusskolās vai valsts ģimnāzijās. Vidusskolas pamatuzdevums ir īstenot pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas. Valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei piešķir Ministru kabinets, un tās pamatuzdevums ir īstenot vispārējās vidējās izglītības programmas. Valsts ģimnāzija ir tiesīga īstenot arī vispārējās pamatizglītības 2.posma izglītības programmu vai pilnu pamatizglītības programmu, kā arī starptautiskā bakalaurāta programmu. Valsts ģimnāzija papildus minēto izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.

Izglītības rezultātu vērtēšana un izglītību apliecinošie dokumenti

Lai iegūtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, skolēniem jānokārto šādi valsts pārbaudes darbi: latviešu valodā (vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī); svešvalodā – angļu, vācu vai franču (vismaz optimālajā (B2) līmenī); matemātikā (vismaz optimālajā līmenī); divos no padziļinātajiem kursiem (augstākajā līmenī). Ja skolēns kārto centralizēto eksāmenu augstākajā līmenī latviešu valodā, svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vai matemātikā (vismaz divos no minētajiem priekšmetiem), tad var kopumā kārtot trīs eksāmenus. Ja citos priekšmetos, tad eksāmenu skaits attiecīgi palielinās.

Par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi skolēni saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību, sekmju izrakstu, vispārējās vidējās izglītības sertifikātu un starptautiskas testēšanas institūcijas izsniegtu dokumentu par vērtējumu svešvalodas pārbaudījumā, ja centralizētais eksāmens svešvalodā aizstāts ar šīs institūcijas pārbaudījumu. Sertifikātos iekļautie vērtējumi kalpo par konkursa atlases kritēriju izglītojamā uzņemšanai augstākas pakāpes izglītības programmās.

Ja izglītojamais nav ieguvis vai ieguvis nepietiekamu vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai kādā no valsts pārbaudījumiem, viņam tiek izsniegta liecība. Šādā gadījumā ir iespēja atkārtoti iestāties vispārējās vidējās izglītības programmā eksterņa statusā un 1 mācību gada laikā apgūt vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām noteikto mācību priekšmeta (kursa) saturu vai tā daļu, iegūt vai uzlabot vērtējumu un saņemt atestātu. Eksternātā var mācīties arī pēc vidējās izglītības ieguves, lai uzlabotu kādu no vērtējumiem. Savukārt kārtot centralizētos eksāmenus, lai iegūtu vai uzlabotu vērtējumu kādā no tiem, personas pēc vidējās izglītības ieguves var augstskolās, kas noslēgušas sadarbības līgumu ar Valsts izglītības satura centru.

PROFESIONĀLĀ VIDĒJĀ IZGLĪTĪBA

Profesionālā izglītība ir praktiska un teorētiska sagatavošanās darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un profesionālās kompetences pilnveidei. Latvijas izglītības sistēmā ir noteiktas šādas profesionālās izglītības pakāpes:

1) profesionālā pamatizglītība;

2) profesionālā vidējā izglītība;

3) profesionālā augstākā izglītība.

Profesionālās vidējās izglītības programmas saturu nosaka valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un profesijas standarts. Profesionālās vidējās izglītības programmas tiek izstrādātas un īstenotas atbilstoši visiem tautsaimniecības nozaru darbības virzieniem Latvijā.

Profesionālās izglītības iestāžu nosaukumi

Atbilstoši profesionālās izglītības iestādē iegūstamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir šāda statusa profesionālās izglītības iestādes:

1) tehnikums - īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas un profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt 3. un 4. līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kā arī tālākizglītības programmas ar 5. līmeņa kvalifikāciju tajās jomās, kurās tas īsteno programmas ar 4. līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

2) mākslu izglītības kompetences centrs - īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas un profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt 3. un 4. līmeņa profesionālo kvalifikāciju izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" un ar to saistītajās jomās, kā arī tālākizglītības programmas ar 5. līmeņa kvalifikāciju tajās jomās, kurās tas īsteno programmas ar 4. līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Mākslu izglītības kompetences centrs ir tiesīgs īstenot arī vispārējās pamatizglītības programmas, profesionālās ievirzes programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas;

3) profesionālā vidusskola - īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt 3. un 4. līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Profesionālā vidusskola ir tiesīga īstenot arī profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās profesionālā vidusskola īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas. Profesionālā vidusskola, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas", ir tiesīga īstenot arī profesionālās ievirzes programmas.;

4) profesionālās tālākizglītības centrs - īsteno profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, kas dod iespēju atbilstoši izglītojamā iepriekš iegūtajai izglītības pakāpei iegūt attiecīgu profesionālās kvalifikācijas līmeni;

5) koledža - īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Koledža ir tiesīga īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt 3. un 4. līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās izglītības tematiskajās jomās, kurās koledža īsteno atbilstošas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, kā arī tālākizglītības un pilnveides programmas.

Profesionālās kvalifikācijas līmeņi

Profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilst tāda paša līmeņa Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim un ir šādi:

1) pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt elementārus praktiskus uzdevumus speciālista uzraudzībā;

2) otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju daļēji patstāvīgi veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības jomā;

3) trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu;

4) ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis — paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana;

5) piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu;

6) sestais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība patstāvīgu lēmumu pieņemšanai un problēmu risināšanai nozarē vai profesijā mainīgos apstākļos, izmantojot specializētas zināšanas profesionālās darbības jomā;

7) septītais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība augsti kvalificētas profesionālas darbības veikšanai neprognozējamos apstākļos, sarežģītu profesionālu problēmu formulēšanai un kritiskai analīzei, izmantojot padziļinātas un plašas zināšanas profesionālās darbības jomā, kā arī patstāvīgu lēmumu pieņemšanai, integrējot dažādu jomu zināšanas un dodot ieguldījumu profesionālās darbības metožu attīstībā;

8) astotais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība patstāvīgai ideju izvirzīšanai, kritiskai analīzei, sintēzei un izvērtēšanai, radot jaunas zināšanas vai izpratni par esošām zināšanām un to lietošanu praksē, risinot nozīmīgus inovāciju vai jaunrades uzdevumus profesionālās darbības jomā.

Profesionālās izglītības programmas un iestāšanās nosacījumi

Profesionālās izglītības programmas atkarībā no iegūstamās izglītības iedalāmas šādi:

  1. profesionālās pamatizglītības programmas;
  2. arodizglītības programmas;
  3. profesionālās vidējās izglītības programmas;
  4. profesionālās augstākās izglītības programmas (studiju programmas);
  5. profesionālās tālākizglītības programmas;
  6. profesionālās pilnveides izglītības programmas;
  7. profesionālās ievirzes izglītības programmas.

Profesionālās pamatizglītības programmās uzņem konkursa kārtībā pēc pilnas vai daļējas  pamatizglītības apguves. Profesionālo pamatizglītību speciālajā izglītībā var apgūt pēc speciālās pamatizglītības programmu apguves.

Arodizglītības programmās persona tiek uzņemta bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma un ne agrāk kā tajā kalendārajā gadā, kurā tai aprit 15 gadi.

Profesionālās vidējās izglītības programmās uzņem personas ar pabeigtu vispārējo vai profesionālo pamatizglītību.

Uzņemšana arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz vidējo vērtējumu un / vai gada vērtējumiem noteiktos priekšmetos, kas norādīti izglītības dokumentā. Dažās skolās (mākslas, dizaina, mūzikas programmās) ir arī jākārto iestājpārbaudījumi. Tāpat katra skola var noteikt savas papildu prasības uzņemšanai. Piesakoties mācībām profesionālās izglītības programmās, ir jāuzrāda arī ģimenes ārsta izziņa par veselības stāvokļa atbilstību izvēlētajai profesijai.

Īpašs profesionālās izglītības programmu veids ir arodizglītība pēc pamatizglītības vai vidējās izglītības. Šajās programmās uzņem personas no 17-18 gadu vecuma, un tajās jāmācās 1 gads. Personas ar vidējo izglītību bez vecuma ierobežojuma var apgūt profesionālās vidējās izglītības pēc vispārējās vidējās izglītības programmas, kurās jāmācās 1,5 gadi (mūzikas vai mākslas programmās – 2-3 gadi). Šajās programmās jāapgūst tikai profesionālie priekšmeti.

Tālākizglītības programmās uzņem atbilstoši iepriekš iegūtajai izglītībai. Profesionālās ievirzes programmās mūzikā, mākslā vai sportā paralēli vidējās izglītības ieguvei jauniešus uzņem vecumposmam atbilstošā klasē. Stājoties šajās programmās, ir jākārto iestājpārbaudījums.

Profesionālās izglītības rezultātu vērtēšana

Iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību nosaka izglītības standarts. Programmas apguves laikā vērtēšana notiek mūžizglītības kompetenču moduļos, profesionālo kompetenču moduļos (atbilstoši moduļu kartei, ievērojot moduļu apguves secību), t.sk. prakses moduļos, profesionālajos specializētajos kursos, profesionālo mācību priekšmetu saturā, t.sk praktisko mācību un kvalifikācijas praksē pēc 10 ballu sistēmas. Lai varētu kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, ir jāsaņem vērtējums visā profesionālajā saturā vismaz 5 balles (viduvēji) un vispārizglītojošajā saturā – vismaz 4 balles.

Profesionālās vidējās izglītības programmas pilnu apguvi noslēdz valsts pārbaudījumi: profesionālās kvalifikācijas eksāmens; valsts pārbaudes darbs latviešu valodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī; valsts pārbaudes darbs svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā (B2) mācību satura apguves līmenī; valsts pārbaudes darbs matemātikā vismaz vispārīgajā mācību satura apguves līmenī, bet ne zemākā, kā noteikts atbilstošajā izglītības programmas saturā. Arodizglītības programmu apguvi noslēdz valsts pārbaudījums – profesionālās kvalifikācijas eksāmens.

Profesionālo izglītību apliecinošie dokumenti

Valsts atzīti profesionālo izglītību apliecinošie dokumenti ir šādi:

  1. apliecība par profesionālo pamatizglītību;
  2. atestāts par arodizglītību;
  3. diploms par profesionālo vidējo izglītību;
  4. diploms par īsā cikla profesionālo augstāko izglītību.

Valsts atzīti profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir šādi:

  1. profesionālās kvalifikācijas apliecība;
  2. apliecība par profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi.

Valsts atzīti profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinošie dokumenti ir šādi:

  1. apliecība par profesionālās pilnveides izglītības apguvi;
  2. apliecība par profesionālās ievirzes izglītības apguvi.

Tikai diploms par profesionālo vidējo izglītību dod tiesības turpināt izglītību augstākās pakāpes izglītības programmās.

Profesionālajā pamatizglītībā, arodizglītībā, profesionālajā vidējā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā programmas var īstenot kā modulāras profesionālās izglītības programmas. Īstenojot modulāro profesionālās izglītības programmu, izglītības iestāde var īstenot atsevišķi vienu vai vairākus moduļus un izsniegt apliecību par attiecīgā moduļa apguvi.

5. Pēcvidējā izglītība (ISCED līmenis 4)

Starptautiski ar jēdzienu “pēcvidējā izglītība” saprot izglītību, kuru iegūst pēc vidējās izglītības, bet kas nav augstākā izglītība. Latvijas formālās izglītības sistēmā šāds izglītības ieguves veids nav atsevišķi izdalīts. Latvijā pēc vidējās izglītības ieguves var apgūt arodizglītības programmas (ilgums 1 gads), vidējās profesionālās izglītības programmas (ilgums 1,5 – 3 gadi), profesionālās tālākizglītības programmas (ilgums 480 – 960 vai vairāk akadēmisko stundu), profesionālās pilnveides izglītības programmas (ilgums 160 vai vairāk akadēmiskās stundas). Šī izglītība klasificējas kā vidējās pakāpes izglītība un ir paredzēta profesionālo zināšanu un prasmju apguvei, lai iekļautos darba tirgū.

6. Augstākā izglītība (ISCED līmenis 5, 6 un 7)
Uzņemšanas nosacījumi

Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai diploms par profesionālo vidējo izglītību dod tiesības turpināt izglītību augstākās izglītības pakāpē, kur var apgūt akadēmiskās  vai profesionālās augstākās izglītības programmas.

Pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām. Augstskola var noteikt papildus prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību, kā arī organizēt iestājpārbaudījumus.

Ja vidējās izglītības atestāts/diploms ir iegūts ārvalstīs, saskaņā ar Augstskolu likumu, šis dokuments ir jāiesniedz ekspertīzei Akadēmiskās informācijas centrā (AIC).

Izglītības iestāžu nosaukumi

Augstākās izglītības programmas īsteno augstskolas un koledžas.

Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno studiju programmas, kā arī veic zinātnisko darbību un nodarbojas ar māksliniecisko jaunradi. Ir šāda tipa augstskolas: zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas.

Koledžas ir profesionālās augstākās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Koledžas ir tiesīgas īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt 3. un 4. līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

Studiju programmas

Akadēmisko augstāko izglītību īsteno akadēmiskajās bakalaura vai maģistra studiju programmās.

Bakalaura studiju programmas galvenais mērķis ir nodrošināt zināšanu, prasmju un kompetences kopumu atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajām ietvarstruktūras 6. līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei. Bakalaura grāda ieguves programma ilgst 3-4 gadus. Pēc bakalaura grāda ieguves studijas var turpināt maģistra līmeņa programmās.

Maģistra studiju programmas galvenais mērķis ir nodrošināt zināšanu, prasmju un kompetences kopumu atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajām ietvarstruktūras 7. līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei. Maģistra programma ilgst 1-2 gadus.

Maģistra grāds dod tiesības iestāties doktorantūrā.

Profesionālo augstāko izglītību īsteno šādās programmās:

  • īsā cikla (1.līmeņa jeb koledžas) augstākās izglītības programmās, kurās iegūst 5. līmeņa augstāko profesionālo kvalifikāciju;
  • bakalaura programmās, kurās iegūst bakalaura grādu un 6. līmeņa augstāko profesionālo kvalifikāciju;
  • profesionālajās studiju programmās, kuras īsteno pēc īsā cikla vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves;
  • maģistra programmās, kurās iegūst maģistra grādu un 7. līmeņa augstāko profesionālo kvalifikāciju;
  • profesionālajās studiju programmās, kuras īsteno pēc vidējās izglītības programmas apguves un kuras ietver pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas apguvi. Šajā grupā ietilpst arī tā dēvētās “garā cikla” studiju programmas, kurās iegūst ārsta vai zobārsta grādu, vai veterinārārsta profesionālo kvalifikāciju. Pēc “garā cikla” programmu apguves var stāties doktorantūrā vai rezidentūrā.

Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas īsteno augstskolas un koledžas. Akadēmiskās, kā arī pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas īsteno tikai augstskolas.

7. Pēcdiploma studijas (ISCED līmenis 8)

Pēc 2.cikla programmas pabeigšanas var turpināt studijas 3.cikla programmās – doktorantūrā vai rezidentūrā. Doktora programmās jāstudē 3-4 gadi, iegūst zinātņu doktora grādu noteiktā zinātnes nozarē vai profesionālā doktora grādu mākslās. Rezidentūrā jāstudē 2-6 gadi, iegūst 7. līmeņa kvalifikāciju kādā no medicīnas specialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm.

 

Ieteikt rakstu